Kādi ir visizplatītākie radioaktīvās sabrukšanas veidi?Kā mēs varam pasargāt sevi no radītā starojuma kaitīgās ietekmes?
Atkarībā no daļiņu vai viļņu veida, ko kodols izdala, lai kļūtu stabils, pastāv dažādi radioaktīvās sabrukšanas veidi, kas izraisa jonizējošo starojumu.Visizplatītākie veidi ir alfa daļiņas, beta daļiņas, gamma stari un neitroni.
Alfa starojums
Alfa sabrukšana (Infographic: A. Vargas/IAEA).
Alfa starojumā brūkošie kodoli izdala smagas, pozitīvi lādētas daļiņas, lai kļūtu stabilāki.Šīs daļiņas nevar iekļūt mūsu ādā, lai radītu kaitējumu, un bieži vien tās var apturēt, izmantojot pat vienu papīra lapu.
Tomēr, ja alfa izstarojošie materiāli nonāk organismā elpojot, ēdot vai dzerot, tie var tieši pakļaut iekšējos audus un tādējādi kaitēt veselībai.
Americium-241 ir piemērs atomam, kas sadalās, izmantojot alfa daļiņas, un to izmanto dūmu detektoros visā pasaulē.
Beta starojums
Beta sabrukšana (Infographic: A. Vargas/IAEA).
Beta starojumā kodoli izdala mazākas daļiņas (elektronus), kas ir labāk iekļūstošas nekā alfa daļiņas un var iziet cauri, piemēram, 1-2 centimetriem ūdens atkarībā no to enerģijas.Parasti dažu milimetru bieza alumīnija loksne var apturēt beta starojumu.
Daži no nestabilajiem atomiem, kas izstaro beta starojumu, ir ūdeņradis-3 (tritijs) un ogleklis-14.Cita starpā tritiju izmanto avārijas apgaismojumā, lai, piemēram, apzīmētu izejas tumsā.Tas ir tāpēc, ka tritija beta starojums izraisa fosfora materiāla mirdzēšanu, kad starojums mijiedarbojas bez elektrības.Carbon-14 izmanto, lai, piemēram, datētu pagātnes objektus.
Gamma stari
Gamma stari (Infographic: A. Vargas/IAEA).
Gamma stari, kam ir dažādi pielietojumi, piemēram, vēža ārstēšanā, ir elektromagnētiskais starojums, līdzīgs rentgena stariem.Daži gamma stari iziet cauri cilvēka ķermenim, neradot kaitējumu, savukārt citi tiek absorbēti organismā un var izraisīt bojājumus.Gamma staru intensitāti var samazināt līdz līmenim, kas rada mazāku risku, izmantojot biezas betona vai svina sienas.Tāpēc vēža slimnieku slimnīcu staru terapijas kabinetu sienas ir tik biezas.
Neitroni
Kodola skaldīšana kodolreaktorā ir neitronu izraisītas radioaktīvās ķēdes reakcijas piemērs (Grafika: A. Vargas/IAEA).
Neitroni ir salīdzinoši masīvas daļiņas, kas ir viena no galvenajām kodola sastāvdaļām.Tie ir neuzlādēti, un tāpēc tie nerada tiešu jonizāciju.Taču to mijiedarbība ar vielas atomiem var izraisīt alfa, beta, gamma vai rentgenstarus, kas pēc tam izraisa jonizāciju.Neitroni iekļūst, un tos var apturēt tikai bieza betona, ūdens vai parafīna masa.
Neitronus var ražot vairākos veidos, piemēram, kodolreaktoros vai kodolreakcijās, ko ierosina augstas enerģijas daļiņas paātrinātāja staros.Neitroni var būt nozīmīgs netiešā jonizējošā starojuma avots.
Izlikšanas laiks: 11.11.2022