Kādi ir visizplatītākie radioaktīvās sabrukšanas veidi? Kā mēs varam pasargāt sevi no radušās radiācijas kaitīgās ietekmes?
Atkarībā no daļiņu vai viļņu veida, ko kodols izdala, lai kļūtu stabils, pastāv dažādi radioaktīvās sabrukšanas veidi, kas noved pie jonizējošā starojuma. Visizplatītākie veidi ir alfa daļiņas, beta daļiņas, gamma stari un neitroni.
Alfa starojums
Alfa sabrukšana (infografika: A. Vargas/IAEA).
Alfa starojumā trūdošie kodoli atbrīvo smagas, pozitīvi lādētas daļiņas, lai kļūtu stabilāki. Šīs daļiņas nevar iekļūt mūsu ādā un nodarīt kaitējumu, un tās bieži vien var apturēt, izmantojot pat vienu papīra lapu.
Tomēr, ja alfa starojumu emitējoši materiāli nonāk organismā, ieelpojot, ēdot vai dzerot, tie var tieši pakļaut iekšējos audus un tādējādi kaitēt veselībai.
Americijs-241 ir atoma piemērs, kas sabrūk, izmantojot alfa daļiņas, un to izmanto dūmu detektoros visā pasaulē.
Beta starojums
Beta sabrukšana (infografika: A. Vargas/IAEA).
Beta starojumā kodoli izdala mazākas daļiņas (elektronus), kas ir caurlaidīgākas nekā alfa daļiņas un atkarībā no to enerģijas var iziet cauri, piemēram, 1–2 centimetriem ūdens. Parasti dažus milimetrus bieza alumīnija loksne var apturēt beta starojumu.
Daži no nestabilajiem atomiem, kas izstaro beta starojumu, ir ūdeņradis-3 (tritijs) un ogleklis-14. Tritiju cita starpā izmanto avārijas apgaismojumā, piemēram, izeju marķēšanai tumsā. Tas ir tāpēc, ka tritija beta starojums izraisa fosfora materiāla mirdzēšanu, kad tas mijiedarbojas bez elektrības. Ogleklis-14 tiek izmantots, piemēram, lai datētu objektus no pagātnes.
Gamma stari
Gamma stari (infografika: A. Vargas/IAEA).
Gamma stari, kuriem ir dažādi pielietojumi, piemēram, vēža ārstēšanā, ir elektromagnētiskais starojums, līdzīgs rentgena stariem. Daži gamma stari iziet cauri cilvēka ķermenim, neradot kaitējumu, savukārt citi tiek absorbēti organismā un var radīt bojājumus. Gamma staru intensitāti var samazināt līdz līmenim, kas rada mazāku risku, izmantojot biezas betona vai svina sienas. Tāpēc slimnīcās vēža pacientu staru terapijas procedūru telpu sienas ir tik biezas.
Neitroni
Kodolu skaldīšana kodolreaktorā ir neitronu uzturētas radioaktīvās ķēdes reakcijas piemērs (Grafika: A. Vargas/IAEA).
Neitroni ir relatīvi masīvas daļiņas, kas ir viena no kodola galvenajām sastāvdaļām. Tie nav lādēti un tāpēc tieši nerada jonizāciju. Taču to mijiedarbība ar vielas atomiem var izraisīt alfa, beta, gamma vai rentgena starus, kas savukārt izraisa jonizāciju. Neitroni ir caururbjoši, un tos var apturēt tikai biezas betona, ūdens vai parafīna masas.
Neitronus var radīt vairākos veidos, piemēram, kodolreaktoros vai kodolreakcijās, ko ierosina augstas enerģijas daļiņas paātrinātāju staros. Neitroni var būt nozīmīgs netiešā jonizējošā starojuma avots.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 11. novembris