Amerikas Savienotajās Valstīs divas trešdaļas reaktoru ir spiediena ūdens reaktori (PWR), bet pārējie ir verdoša ūdens reaktori (BWR).Verdošā ūdens reaktorā, kas parādīts iepriekš, ūdenim ļauj vārīties tvaikā un pēc tam tiek sūtīts caur turbīnu, lai ražotu elektroenerģiju.
Spiediena ūdens reaktoros serdes ūdeni tur zem spiediena un neļauj tam vārīties.Siltums tiek pārnests uz ūdeni ārpus kodola ar siltummaini (ko sauc arī par tvaika ģeneratoru), vārot ārējo ūdeni, radot tvaiku un darbinot turbīnu.Spiediena ūdens reaktoros ūdens, kas tiek vārīts, ir atdalīts no skaldīšanas procesa, tāpēc tas nekļūst radioaktīvs.
Pēc tam, kad tvaiks ir izmantots turbīnas darbināšanai, tas tiek atdzesēts, lai tas atkal kondensētos ūdenī.Daži augi izmanto ūdeni no upēm, ezeriem vai okeāna, lai atdzesētu tvaiku, bet citi izmanto augstus dzesēšanas torņus.Smilšu pulksteņa formas dzesēšanas torņi ir pazīstams daudzu atomelektrostaciju orientieris.Uz katru atomelektrostacijas saražotās elektroenerģijas vienību vidē nonāk aptuveni divas siltuma pārpalikuma vienības.
Komerciālo atomelektrostaciju jauda ir no aptuveni 60 megavatiem pirmās paaudzes stacijām 1960. gadu sākumā līdz vairāk nekā 1000 megavatiem.Daudzās iekārtās ir vairāk nekā viens reaktors.Piemēram, Palo Verde rūpnīca Arizonā ir veidota no trim atsevišķiem reaktoriem, kuru katra jauda ir 1334 megavati.
Dažas ārvalstu reaktoru konstrukcijas izmanto dzesēšanas šķidrumus, kas nav ūdens, lai pārnestu skaldīšanas siltumu no aktīvās zonas.Kanādas reaktoros tiek izmantots ūdens, kas piepildīts ar deitēriju (saukts par "smago ūdeni"), bet citi tiek dzesēti ar gāzi.Viena rūpnīca Kolorādo, kas tagad ir pastāvīgi slēgta, izmantoja hēlija gāzi kā dzesēšanas šķidrumu (sauktu par augstas temperatūras gāzes dzesēšanas reaktoru).Daži augi izmanto šķidru metālu vai nātriju.
Izlikšanas laiks: 11.11.2022